zaigs,

1) Subst.,s. zaiga;

2) Adj., glänzend, schimmernd, flimmernd
Windau, Lub., (mit aĩ ) Assiten, (mit aî ) Laud., (mit ài ² ) Vīt.: zaiga blāzma Laud. stikla gabaliņš, kam iztālē tik zaigs izskats Vīt.

Avots: ME IV, 680

zaigs,

2): z. dūmu mutulis Rainis Dz. un d. III ² , 293. ar zaigajiem lakatiņiem A. Brigadere Dievs, daba, darbs 169.

Avots: EH II, 800