zeltot

zè̦ltuôt Dr. = zèltît 1 vergolden; goldig leuchten machen: saules stari ze̦ltuoja lielu četrrūtaiņu laukumu Vēr. II, 1195. vidū šuva sav[u] sirsniņu, iekšā krustu ze̦ltuodama BW. 31945. Refl. -tiês, goldig leuchten Wid.: zâlē ze̦ltuojās vizbuļi Daugava 1, 951.

Avots: ME IV, 707