zemisks (li. žẽmiškas "irdisch", aksl. zemьskъ "zur Erde gehörig"),

1) irdisch
L.;

2) niedrig
U., gemein (in moralischer Hinsicht): es nee̦smu tik zemisks kâ tu duomā Vēr. II, 147. šāds mērķis ir zemisks Dz.V. nuo nāves šausmaini zemiskā skata Rainis Tāļas noskaņas 78;

3) zemiska valuoda L., Muttersprache;
s. auch RKr. XX, 131,

Avots: ME IV, 711

zemisks,

2): nuo zemiskas kārtas, von geringem Geschlecht
Stender Deutsch-lett. Wrtb. unter Geschlecht;

3): einheimisch
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 804