I zemuojs, erdig, mit Erde besudelt: zemuojām (Var.: zemjuotām) kājiņām BW. 10511 var.

Avots: ME IV, 713

II ze̦muojs, niedrig: tev būs... ar kaunu ze̦muojā vietā (ze̦muojan vietan Ev.) sēdēt Glück Lukas 14, 9.

Avots: ME IV, 713