zibeņot

zibeņuôt,

1) blitzen
Orellen n. FBR. XI, 44, Bauske: pē̦rkuonis zibeņuojis LP. VII, 1234; sich funkelnd schnell bewegen: saules stari sāka lē̦kāt un zibeņuot Valdis Stabur. b. 392. elektriskas strāvas zibeņuo nuo pilsē̦tas uz pilsē̦tu MWM. X, 123;

2) sehr eilig sein (wie ein Blitz):
kuo nu zibeņuo? kad dari, tad dari palē̦nām! Burtn.

Avots: ME IV, 716