I zibinât (li. žìbinti "mit einer Fackel u. a. leuchten"),

1) leuchten lassen, blitzen
L., U., BW. 33704: kas uguni zibināja? BW. 10033, 1 var. zibinādami ar elektrisku kabatas late̦rnu Veselis Netic. Toma mīl. 125. savas griezīgās acis zibināja Kaudz. Izjurieši 119. dusmu starus zibina Zeif. III, 2, 151. kuo tu tur zibini (entzündest [streichend] Zündhölzchen)? Lubn. zibins zibināja BW. 16691, C., Ruj., Salis, Trik., Wolm. visu vakaru pamalē zibināja Nötk. sāka... zibināt ar˙vienu stiprāk A. XX, 252, pē̦rkuonis sācis zibināt krustim RKr. VIII, 2. acis zibināt zibināja Austr. kal. v. J. 1893, S. 32; flimmern: druvas zibināja, kad vējiņš saules vizmu uz viņum trīsināja MWM. VIII, 484;

2) sehr schnell bewegen,

a) einen Finger (warnend oder drohend):
Andrievs zibina man ar pirkstu Eldgasts Vižņi 50 (ähnlich in Ruj.);

b) die Flügel:
cīrulis gaisā spārnus zibina Sessw.;

c) die Füsse:
bē̦rns zibina kājas Lubn. kuo nu tur ziblni (läufst zwecklos hin und her) nuo klēts uz istabu? Bauske. Refl. -tiês, flimmern: saule pa vēja kustinātām ābeļlapām zibinās istabā uz grīdas Domas I, 225; "= žibināties". nezibinies man priekšā! Dond. n. RKr. XVII, 65.

Avots: ME IV, 716, 717

I zibinât,

1): viņa ... matuos zibināja sīkas dzirkstis saule Daugava 1934, S. 486. asmens zibina Daugava 1937, S. 202;

2) a) z. pirkstus Orellen; c) z. (laufen)
uz mājām Frauenb.; ‡

3) "eilig arbeiten"
Meselau; ‡

4) "ein wenig essen"
Gaigalava. Refl. -tiês: viņam visa pasaule sāka z. un satumsa.

Avots: EH II, 806

II zibinât, schnell und kaum verständlich sich unterhalten (unterreden): žīdi sastājušies ilgi zibināja Druw. n. RKr. XVII, 87. Etwa zu an. geipa "schwatzen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 551)? Oder identisch mit zibinât I?

Avots: ME IV, 717