ziemelis

ziemelis,

1) ziẽmelis Adiamünde, AP., C., Dond., Jürg., N. - Wohlfahrt, PS., Salis, Schrunden, Segewold, Trik., ziẽmẽlis Wolm., ziêmelis 2 Tr. Mat. 218 und nar. p. Nr. Nr. 236 und 488, Schlehk n. FBR. VII, 36, Katzd., N. - Bartau, Nigr., Selg., Siuxt, Wandsen, zìemelis 2 hochle., der Nordwind
U., Spr., Kur. Nehrung n. RKr. XI, 102, Frauenb.; der Norden U., Spr. (in dieser Bed. häufiger der Plur. ziemeļi): pūti, ziemelīti, ziemas svē̦tku vakarā! BW. 33282. auksti pūta ziemelīši (Var.: ziemeļvējš) 17059 var. pūt, vējiņ, ziemelī! 30936 (ähnlich: 30833, 1 var.). pūš ziemeļa auksti vēji... nenuosalu ziemelī 23838. tautu meita zila me̦lna, ziemu dzima ziemelī (Var.: ziemelē) 21347. atver... vārtus līdz pašam ziemeļam! 32605. kalnam pret ziemeli Glück Josuus 24, 30. ziemeļa riņķis, der Nordpolarkreis U. ziemeļa uguņi, das Nordlicht U.;

2) "?": vilks aiz galda, lāc[i]s aiz galda, ziemel[i]s (Var.: lācis) galda galiņā BW. 2397.

Avots: ME IV, 742, 743


ziemelis

ziemelis,

1): (mit iẽ) der Nordwind
Orellen; li. žiemelis "Norden" Tautosakos darbai III, 28.

Avots: EH II, 811