zilpuķe

zìlpuķe(s), zilpuķīte(s) Treim. Sāp. un sm. 91, Janš. Bandavā II, 236, eine Art Blumen: skaisti zied zilpuķīte Kegeln n. Latv. Saule v. J. 1928, S. 726. vidū sniega zilpuķītes Domas II, 1003. gāju pa zilpuķu pakalnēm Vēr. II, 397.

Avots: ME IV, 720