zintēt
zintêt, -ẽju,
1) zaubern
V., (mit iñ ) Dunika, Rutzau, Weinschenken: lai burvis nevar zintēt RKr. XIX, 87 (aus N. - Bartau);
2) etw. besprechen, erörtern
Dobl. n. Etn. I, 91. Refl. -tiês, zaubern, Zauberei treiben: ar sarkanuo vīnu... daži zintējas JK. VI, 20. ar ūdeni zintējas... šādā kārtā 26. - Subst. zintêšana, das Zaubern, Wahrsagen: izdarīt zintēšanu Etn. I, 113. tuo nuozīmē pareģuošana (zintēšana) Konv. 2 391. sadedzināja bluķi ar dažādām zintēšanām ebenda. Zur Wurzel von zinât; s. auch Būga KSn. I, 15.
Avots: ME IV, 723
1) zaubern
V., (mit iñ ) Dunika, Rutzau, Weinschenken: lai burvis nevar zintēt RKr. XIX, 87 (aus N. - Bartau);
2) etw. besprechen, erörtern
Dobl. n. Etn. I, 91. Refl. -tiês, zaubern, Zauberei treiben: ar sarkanuo vīnu... daži zintējas JK. VI, 20. ar ūdeni zintējas... šādā kārtā 26. - Subst. zintêšana, das Zaubern, Wahrsagen: izdarīt zintēšanu Etn. I, 113. tuo nuozīmē pareģuošana (zintēšana) Konv. 2 391. sadedzināja bluķi ar dažādām zintēšanām ebenda. Zur Wurzel von zinât; s. auch Būga KSn. I, 15.
Avots: ME IV, 723