I zizinât, freqn. zu zizêt,

1) summen, surren
Wid., Fehteln, KatrE., Nötk., Setzen: uodi vasaras vakaruos zizina. zienāži zizina Arrasch, Drosth.;

2) vom Gesang der Meise
(zĩle) gesagt: it kâ zīlīte... zizinātu Janš. Bandavā I, 237. var dzirdēt... zīlīti zizinām Dzimtene V, 405;

3) rauschen:
istabās zizināja Sigridas zīdi Veselis Netic. Toma mīlest. 90;

4) die Zähne klappern (vor Kälte)
Bers., Lub., Vīt.

Avots: ME IV, 730

II zizinât Wolmh., wiederholt anspornen; ansangen (cum dat.): kuo tu nu tik daudz zizini! Wolmh.

Avots: ME IV, 730