ziņģēt

ziņ̃ģêt, -ẽju, ziņ̃ģât Dunika, Frauenb.,Rutzau, -ãju, (ziņģes) singen (n. L. und U. vorzugsweise vom Rezitieren der Volkslieder gebraucht): ziņģē̦tāju sievu ņēmu BW. 564, 10. tavu skaistu ziņģēšanu (Var.: dziedāšanu)! 382, 9. Aus mnd. singen.

Avots: ME IV, 725