I zlāgs Bers., ein nicht ausgegorener, beim Backen nicht aufgegangener flacher Kuchen (plācenis; hauptsächl. ein solcher aus Roggenmehl und zerstampften Kartoffeln) Laud.: raugs gadījies ve̦cs, plācenis kâ zlāgs sakritis. labāk ē̦du rupju maizi, ne šādu zlāgu Laud.

Avots: ME IV, 746

II zlãgs Jürg. "sluogs": kas man nav par zlāgu uzturēt sliņķi! Kokn. Vgl. slâgs.

Avots: ME IV, 746

III zlãgs Jürg., = zlāģis I: kuoki sakrituši zlāgā.

Avots: ME IV, 746