zuõlêt, -ẽju,

1) sohlen, Sohlen anlegen:
zābakus, kurpes;

2) eilig gehen (?):
kur tâ nu zuolēsi? Zaravič;

3) schlagen, prügeln
U., Spr., Līn., Naud., Siuxt: zuolēja baltiņa sānus MWM. VIII, 595. zuolēt ar pātagu LP. I, 118. sāk nabadziņu zuolēt, kamē̦r gan˙drīz nuosit Pas. I, 203. netaupi! zuolē! Siuxt;

4) viel und gierig essen
C., Bauske, Līn., Alksnis-Zundulis, Trik., A. - Ottenhof. Refl. -tiês, sich prügeln Bauske.

Avots: ME IV, 759

zuõlêt,

3): sprigulis tik zuolē Pas. VIII, 92.

Avots: EH II, 813