zuja

zuja Dond., zuje Iw. n. FBR. VI, 51, = zuvs, der Fisch: pilskungs bi[ja] lic[i]s ielaist... dārg[a]s ze̦lt[a] zujiņ[a]s LP. VII, 108. Entstanden auf Grund des Deminutiv zu(v)iņa.

Avots: ME IV, 750


zuja

zuja: auch (gespr.: zui̯) Rojen.

Avots: EH II, 812