I zuminât,

1) freqn. zu zumêt, = suminât II, langsam und leise hin- und herfliegen und summen (von Bienen gesagt) Sessw.: bites zumina pa zieduošu ābeli Gaiken, Nötk., Sessw., Ruhental. mušas zumina ar saviem spārniem JR. III, 6 1;

2) mit Summen erfüllen (?):
ziedu laikā bites čaklā darbā zumina dārzā visu gaisu Vīt.

Avots: ME IV, 750

I zuminât,

1): klusas dziesmas zuminājuot (summend)
Fr. Bārda Zemes dēls ⁷ 226.

Avots: EH II, 812

II zuminât (wohl falsch mit z- gesprochen!) Kosenhof, Salis, Smilt. u. a., = suminât I.

Avots: ME IV, 750

II zuminât, ‡

2) "?": miedziņš mani zumināja (Var.: sumināja, aicināja, kārdināja, karināja u. a.) BW. 6764, 2 var.

Avots: EH II, 812