Paplašinātā meklēšana

nùodzìt [li. nugiñti], tr.,

1) weg -, ab -, vertreiben:
trīs (brūtgānus) nuodzina nabaguos BW. 12883. Sprw.: viņš ne mušu nevar nuo de̦guna nuodzīt, von einem gutmütigen Menschen gesagt. kašķi, kārpas nuodzīt, die Krätze, Warzen vertreiben, heilen; bārdzu nuodzīt, den Bart rasieren; meton. auch glude̦ni nuodzīta seja, glatt rasiertes Gesicht; rūpīgi nuodzīts zuods Blaum.;

2) vertreiben, stillen, befriedigen:
nuodzīt kārumu pēc ēdiena un dzēriena. lai pasaulniekiem būtu, kuo kārību nuodzīt MWM. VII, 593;

3) hinziehen:
vienu vagu nuodzinuši... BW. 9912;

4) abjagen, abquälen:
zirgu. zirgs, nuodzīts, lāgā nevilcis LP. V, 166. paliek tik tāda nuodzīta ķēvīte LP. IV, 89;

5) abtragen (Kleider, Stiefel), abnutzen, aussaugen:
viņš zemi pa˙visam nuodzinis Grünh. tie ir nuodzīti, die Leute sind durch übermässige Frondienste in pekuniärer und körperlicher Hinsicht ganz heruntergekommen, haben keinen Lebensmut mehr Mag. XIII, 3, 61. nuodzīt līdz kliņķim od. spalam - kādu lietu tik ilgi lietuot, līdz tai pa˙visam jābeidzas Grünh.;

[6) cieti nuodzīti kalfatern
Bielenstein Holzb. 631 ^1]. Refl. - tiês, für sich weg -, abtreiben, sich rasieren, sich abjagen; verfolgen, nachjagen: simtu jūdžu nuodzinies BW. 13646, 25.

Avots: ME II, 781

saknubt, sakņubt Nigr., Dunika, saknupt U., sakņupt Wid., sakņūpt L., sich vornüberbeugen, sich krümmen, sich bücken, sich (in der Haltung) gehen lassen (am gebräuchlichsten das Part. praet. act.): Pētersuons sakņuba uz priekšu Stari II, 361. viņš iet pa˙visam saknubis Dond. druoši vien sakņubtu uz de̦guna Janš. tu manuos gaduos sakņubsi, ka zuods gar ceļgaliem sitīsies! Stenden. puika sakņupis gultiņā MWM. VI, 723. Pūpuols tikai grūši pasmējās un sakņupa atkal Upītis Sieviete 63. kuo sēdi tāds saknupis? Gold. viņa sakņupuse dauzīja pieri pret galdu ebenda 98. vecene saknupusi uz priekšu Naud. viņa... vagā sakņubusi... dēstīja tur stādiņu Janš. Dzimtene V, 321. rē̦guojās saknubušas un izpūrušas čuoras Latv. kalējs sēž saknubis durvju priekšā Upītis. kundze sēd sakņubuse Apsk. v. J. 1903, S. 486. Duore saknupusi sēdēja Alm. tā jau ir tāda sakņupusi (von einem hochschwangern, schwach einhergehenden Weibe) U. (unter kņūpt).

Avots: ME II, 653

smakrs (li. smãkras "Bart, Kinn"), (smakrs Dunika, Rutzau, Behnen, Bauske, Grünwald, Budberg, smakre Deg., smakris Siuxt, Kurs., Wandsen, Dond., Grünh., N.-Platohn, Kl.-Sessau, smakris Manz. Lettus, Mitau), das Kinn (anderswo: zuods resp. žuods), der Gaumen U.: uzvilka apse̦gu līdz pašam smakram Vēr. II, 161. nuodzītu smakru Kundz. Kronv. 58. plur. smakri U., die Kinnlade. Zu ir. smech "Kinn", alb. mjekrε "Bart, Kinn" u. a., s. Trautmann Wrtb. 270, Walde Vrgl. Wrtb. II, 689, G. Meyer Aib. Wrtb. 282.

Avots: ME III, 950

žan̂ds ² Dunika, Kalleten, = zuods">zuods, žuods: vaigi... nuokārušies gar žandiem Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 920. Aus li. žándas "Kinnbacken".

Avots: ME IV, 789

zuôds (li. žándas "der Kinnbacken"),

1) das Kinn
U., Fest., Hasenpot, Mar., Memelshof, (mit uô ) Bers., C., Gaigalava. Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Kr., Krāslava, Laud., Lubn., Marzen, Meiran, Oknist, PS., Saikava, Schwanb., Sessw., Trik., Warkh., Warkl., Welonen, Wessen, Wolmarshof, (mit uô ² ) Iw., Karls., Salisb. (unbek. in Bauske, Dond., Dunika, Salis, Schnehpeln, Stenden, Wandsen), die Kinnbacke Manz. Lettus; Plur. zuodi, die Kinnlade U.: saimnieks nuoglāstīja zuodu Blaum. Skal. ug. 157. lūpas un zuods iekustējās A. v. J. 1896, S. 749. es tupu... līdz zuodam ūdenī A. XX, 722. ka neieēd vēl zuodu iekšā! Freiziņ;

2) die scharfe Kante, Ecke eines Steines
(auch in Jürg.), eines Klotzes, die man mit dem Hebebaum fassen kann St., U.; die Ecke an der Schneide einer Axt L., St., A. XI, 171, Golg., Kl. S. dazu und zu gr. γνάϑος "Kinnbacke; Schneide" Walde Vrgl. Wrtb. I, 587 und Fick Wrtb. I ^4, 429.

Avots: ME IV, 758, 759

žuôds AP., Arrasch, Wolm., (mit uô ² ) Lemsal, Gold., = zuôds 1, das Kunn L., U.; der Kinnbacken Bl. (mit uô ² ), U.; der Gaumen Manzel Phras. lettica cap. V, St.: žuods atduŗas krūtīs LP. V, 270. žuods kâ vadzītis Etn. IV, 4. žuods bauda... barību Glück Hiob 12, 11. auglis ir manam žuodam salds Hohelied 2, 3. apaušus nuo viņu žuodiem atvieglina Hosea 11, 4. Vermutlich aus zuods + žuokls.

Avots: ME IV, 838

žuoklis,

1) s. žuokls;

2) = zuods">zuods, das Kinn Sermus (mit uô ), Wessen;

3) ein Spassvogel, Spötter, Zungendrescher
Planhof (mit uô );

4) (oder von žuokle?) "?": vai tu arī iekampi kādu žuokli? Alm. Kaislību varā 66.

Avots: ME IV, 839