zvaigulis

I zvaĩgulis Ahs., Dond., zvaigulis Vīt., f. zvaĩgule Bauske, wer viel und übermässig laut lacht: tas ir liels zvaigulis Dond. bet riebīgs zvaigulis B. Vēstn. zvaigā kâ zvaigulis Ahs. und Dond. n. RKr. XVII, 66.

Avots: ME IV, 762