I zvidzinât, fakt. zu zviegt, wiehern, laut lachen lassen, machen Vīt.: nezvidzini kumeļa un ķēves: laid viņus kuopā! Vīt. puiši meitas kutina un zvidzina ders.

Avots: ME IV, 774

II zvidzinât, Refl. -tiês: viņam zils un me̦l[n]s vien zvidzinājās priekšā Pēt. Av. IV, 174.

Avots: EH II, 815

III zvidzinât AP. "= zvidzêt".

Avots: ME IV, 774

IV zvidzinât, zwitschern Arrasch; schreien (von der Elster gesagt) Nötk.: putni birzē zvidzina Arrasch.

Avots: ME IV, 774