zvingulis

I zvingulis,

1) der Rausch
Wid., Vīt., Schujen, (mit ) Arrasch, C., PS., Salis: viņam zvingulis galvā. tam bija zvingulītis Purap. alus zvingulis Kundziņš Kronw. 47;

2) der Dunst, Ofendunst
Ulpisch.

Avots: ME IV, 776


zvingulis

II zvingulis,

1) ein Stutzer, Zierling
LKVv., Ar., Wid.;

2) ein Schwindler
Brasche. BW. 19251 var. als ein Personenname.

Avots: ME IV, 776


zvingulis

III zviñgulis Lemb. "kas kur karājas".

Avots: EH II, 815


zvingulis

IV zvìngulis 2 Stockm. "īss sprunguļa gabals".

Avots: EH II, 815