zvirêt, -u, -ẽju, flimmern, funkeln, leuchten Dunika: zuvele zvir ūdinī Dunika. spīdi, spīdi, zviri, zviri (Var.: zvīri), mans vizuļu vaiņaciņ! BW. 6138, 3. viņa mirdzēja un zvirēja vienā ze̦ltā un sudrabā Dīcm. pas. v. I, 66. gre̦zna pils, ka zvirēja vien nuo spīduoša ze̦lta un dimanta I, 25; Pas. IV, 495 (aus Leegen). Wohl zur Wurzel von zvē̦ruôt.

Avots: ME IV, 777

zvirêt: auch OB., Perkunen; utes zvirēja kâ sidrabiņš Tdz. 56809.

Avots: EH II, 815