I zvākât, -ãju, gappen, nach Luft schappen Ruj. n. U.

Avots: ME IV, 767

I zvākât: mit ã Ruj.; zirgs tik slims, ka zvākā vien.

Avots: EH II, 814

II zvãkât Nötk. "žvīkstēt"(?).

Avots: ME IV, 767