čakāt

čakât, -āju, stochern LP. VII, 287. Refl. -tiês, wühlen: kuo tu čakājies gar sāniem ar ruokām? Plm.

Avots: ME I, 401


čakāt

čakât,

1): č. cauru zuobu PV.;

2) (leichthin, oberflächlich
PV.) mit dem Hackeisen hacken: č. lapas AP. nečakā pa virsu! grūd cauri līdz dibinam! PV.

Avots: EH I, 283