čibu
čibu,
1) in der Verbindung ne čibu, ne grabu, mäuschenstill;
1) čibu, čabu, Interj. zur Bezeichnung eines raschelnden Lautes:
es ar kārklu vīzītēm čibu, čabu čabināju BW. 24101, 1. ne čibu, ne čabu, ganz still: es klausījuos gan, bet ne čibu, ne čabu Līniņ Wain. [Vgl. cibu, cabu.]
Kļūdu labojums:
1) čibu, čabu = 2) čibu, čabu
Avots: ME I, 412
1) in der Verbindung ne čibu, ne grabu, mäuschenstill;
1) čibu, čabu, Interj. zur Bezeichnung eines raschelnden Lautes:
es ar kārklu vīzītēm čibu, čabu čabināju BW. 24101, 1. ne čibu, ne čabu, ganz still: es klausījuos gan, bet ne čibu, ne čabu Līniņ Wain. [Vgl. cibu, cabu.]
Kļūdu labojums:
1) čibu, čabu = 2) čibu, čabu
Avots: ME I, 412