čuore, auch čuoris,

1) der Dachfirst
[čùore ² Lis.]: cīrulis ceļas pār rijas jumta čuori A. XXI, 136;

2) nama č. od. čukurs, das Gewölbe über dem Herde, der Rauchfang:
mani uzkāra čuorī dūmuos LP. VI, 148;

3) = bruodenis: ve̦damuos miruoņus varējuši redzēt caur rijas čuori skatuoties Etn. IV, 174. bezdelīgas jau žvidzināja savuos pērklīšuos staļļa čuorē A. XXI, 417.

Avots: ME I, 427

‡ čore "?": vai jūs a[r] teic[at]: "jūŗ[a] čore?" Rojen n. FBR. XIII, 65. Gleichbed. mit ‡ čorrā?

Avots: EH I, 293

I čuore,

1): rijas čuores (Var.: jumta, bruoda, šķuores) galiņā BW. 31587, 4.

Avots: EH I, 300

‡ II čuõre Orellen, čuõrīte Kegeln, die Ofenröhre.

Avots: EH I, 300