čuksts, = čūkslis: čuksta purvs A. XX, 143 = čūkšļu p.

Avots: ME I, 419

II čuksts (unter čuksla resp. čuksta),

1) Geflüstertes, kurzes Geflüster:
izdzirdis ... klusus čukstus Anekd. IV, 15. citi tuomē̦r bija dzirdējuši tavu čukstu PV.; ‡

2) wer zu flüstern pflegt:
kuo tu vienmē̦r čuksti kâ č.? PV.

Avots: EH I, 294

‡ III čuksts PV. "kas mē̦dz čukstît".

Avots: EH I, 294