čulčinât, intr., trollen, trotteln: sievai jūdzu labu zirgu, pats ar ķēvi čulčināju (Var.: ķuļķe̦nāju) BW. 27226 [aus Tirsen].

Avots: ME I, 419

čulčinât: auch (mit ulˆ) Golg.

Avots: EH I, 295