čuminât,

1) wimmeln, sich durcheinander bewegen,
gew. refl. -tiês: prūši sāka čumināties pa sīpuolu mizām A. XI, 5;

2) tasten, tastend suchen:
č. pa pe̦lavām Freiziņ;

[3) čiminâties Ekau, langsam arbeiten].

Avots: ME I, 420

‡ II čuminât Frauenb., (zer)nagen: gan tevi tārpi (mirušu) čuminās.

Avots: EH I, 295