čunkuroties
čunkuruoties,
1) [sich zusammenziehen
Wandsen]: viņš airēja neapzinīgi un ar˙vienu vēl čunkuruojās, it kâ gaidīdams nuo augšas sitienu;
[2) sich kräuseln (vom Garn)
Schujen].
Avots: ME I, 421
1) [sich zusammenziehen
Wandsen]: viņš airēja neapzinīgi un ar˙vienu vēl čunkuruojās, it kâ gaidīdams nuo augšas sitienu;
[2) sich kräuseln (vom Garn)
Schujen].
Avots: ME I, 421