čīča

I čîca, einer, der wenig spricht: nuo šā čīčas nevar ir vārdu izdabūt Mar. n. RKr. XV. 110.

Avots: ME I, 415


čīča

I čīča, ‡

2) ein Geizhals
Mar.

Avots: EH I, 292


čīča

II čĩča, die Erbse in der Kindersprache (in Kurs. der Pl. čīči [mit -ī- Līn.]).

Avots: ME I, 415


čīča

II čĩča: auch Mežmuiža; čīčas, pupas BW. 2426.

Avots: EH I, 292


čīča

III čĩča, Fleisch Dond.

Avots: ME I, 415


čīča

III čĩča: nur ein Wort der Kindersprache n. FBR. III, 107.

Avots: EH I, 292