I čūra,

1) ein plumper, unbeholfener, geistig unentwickelter Mensch:
čūra tāda, nere̦dz, kur sviediens iet LP. IV, 30, BW. 856; vgl. čura III.

Avots: ME I, 425

I čūra, ‡

2) "?": kas tur dzied? čūras dzied ... kâ čūrām nedziedāt, - kazu piena piedzē̦rušas! BW. 12787 var.

Avots: EH I, 298

II čūra, = čura VI.

Avots: ME I, 425

III čūra, abgehauenes Gesträuch: te ir tik lielas čūras, ka nevar ar ve̦zumu pāri tikt Selb.

Avots: ME I, 425

[IV čũra Ruj., Salis, = čura II, 3.]

Avots: ME I, 425