čūrlũpis, ein Mensch mit aufgeworfenen Lippen; tāds cilvē̦ks, kas staigā lūpas izčūrinājis Grünh.

Avots: ME I, 425

čūrlũpis (f. -e): smuku meitu precēju, čūrlūpi dabūju BW. 21423, 3.

Avots: EH I, 299