ērmotīgsẽ̦rmuotîgs, = ērmīgs Blaum. Pie skala uguns 86. [Auch ē̦rmuôts: jau es biju pats ē̦rmuots, vēl ē̦rmuota līgaviņa BW. 22580, 4 var.]Avots: ME I, 576