ģībonis

ģībuonis,

1) der Ohnmächtige:
pēc laika ģībuonis atžirgst LP. I, 136;

2) [ģìbuonis C., Arrasch], die Ohnmacht:
pret ģībuoni - uz krūtīm vai mutē jālej ūdens Etn. IV, 117. Plur. ģībuoņi, Ohnmachtsanfälle Spr.: man sāka tādi kâ ģībuoņi vien griezties ap sirdi Plūd. LR. III, 62.

Avots: ME I, 700