īgņa
îgņa,
1) der Ekel, Greuel:
darbs tam īgņa, mīļš tam miegs Liev.;
2) ein verdriesslicher Mensch, ein Murrkopf:
viņš tāds īgņa! es šai ve̦cai īgņai daudzz gan neticu Plūd.
Avots: ME I, 834
1) der Ekel, Greuel:
darbs tam īgņa, mīļš tam miegs Liev.;
2) ein verdriesslicher Mensch, ein Murrkopf:
viņš tāds īgņa! es šai ve̦cai īgņai daudzz gan neticu Plūd.
Avots: ME I, 834