I ķè̦lva ^2, die flache Hand, die Tatze: kad es tev duošu ar ķe̦lvu, tad ķe̦ngas atmetīsi Bers., Lub. lācīšam plata ķe̦lva (Var.: ķe̦pa) BW. 2686, 12. Vgl. ķe̦lna.

Avots: ME II, 363

II ķe̦lva, der Kuhfladen Fest.

Avots: ME II, 363