ķeñce, [ķen̂ce ² Gr. - Essern], eine dicke, breiartige unreine Masse, ein Mischmasch, die Schmiere Kamd., Grünh.: ielej tik pīlēm kaut kādu ķenci! redzēsi, kâ izēdīs Naud. kāds puika namā apcēlis saimniecei bundulī tādu ķenci LP. V, 5. kādam vīram bij puodiņā tāda ķence: ja aptraipa kriesuo aci, tad jau nuo tāluma sare̦dz, kur paslē̦pta manta glabājas LP. V, 231.

Avots: ME II, 364, 365

ķence: viļādams ... tabakas ķenci (oder zum nom. ķencis?) pa vienu vaigu un uotru Kaudz. Izjurieši 88; ein ziemlich dicker, nicht sonderlich guter Brei (putra) (mit en̂ ² ) Schnehpeln.

Avots: EH I, 695