ķerāt‡ ķe̦rât,1) = ķer̂stît (?) Orellen: lieli cilvē̦ki sāk ķ. cits citu; tā ir pluosīšanās;2) Spektakel machen, toben Smilt.: bē̦rni ķe̦rā.Avots: EH I, 696