ķeta

ķe̦ta Lub., Dond., ķe̦tla Naud., ķete, die Pfote.

Avots: ME II, 371


ķeta

II ķe̦ta Kavalls Dieva rad. pas. 12, = ķe̦rs.

Avots: EH I, 698


ķeta

III ķeta "?": sēž kâ ķ. Trik.; maize kâ ķ. (von klebrigem Brot) Zögenhof.

Avots: EH I, 698