ķešķis

ķešķis [Hasenpot, Libau], Lasd., = ķestes. [Vgl. li. kẽščiai dass.]

Avots: ME II, 371


ķešķis

ķešķis, ‡

2) eine vierzinkige Harke oder Gabel, gebraucht in der Tenne zum Absondern des Korns vom Kaff
Sarraiken n. BielU.

Avots: EH I, 698