ķiba

ķiba Salisb., Ruj., [Alt - Ottenhof], Stom., Mar., BW. 19224; 29348, 5, = ciba; ķiba - gaŗš, patievs trauks ar vāku, pa lielākai daļai nuo me̦lnalkšņa taisīts; viņā uzglabā pienu A. IX, 2, 591.

Avots: ME II, 378


ķiba

ķiba: auch Liepna, (ein Gefäss aus Holzbrettchen mit Bändern und mit einem Deckel) Seyershof; sviesta ķ. BW. 34728, 4 var.

Avots: EH I, 701