ķikstêt, -u, -ẽju, frohlocken: sirds ķikst vien nuo prieka Ahs.

Avots: ME II, 379

ķikstêt: Skardžius Arch. Phil. III, 50 stellt dazu li. kiksė̕ti "ko didžiai norint nenurimti vietoj".

Avots: EH I, 701