ķimerēties

ķimerêtiês, -ẽjuôs, sich klümmern: kuo tu ap viņu ķimerējies? Entlehnt.

Avots: ME II, 381


ķimerēties

ķimerêtiês: "krāmēties" Saikava: ķ. ap uotra lietām. Zur Bed. vgl. auch àizķimerêtiês.

Avots: EH I, 703