ķuidīt
ķuîdît 2, -u od. -ĩju, -ĩju, [ķuĩdît, -du, -dĩju PS.], tr.,
1) zur Arbeit anspornen, antreiben
Kand., Selg. n. Etn. IV, 98, Naud.: mūs viņi ķuidī kâ suņus A. VIII, 1, 106;
[2) ķuĩdît, reichlich geben:
varēji viņam grūst un ķuidīt, kas tik tev bija Janš. Dzimtene 2 III, 192. - Zur Bed. 2 vgl. li. kuidėti unter kuidêt].
Avots: ME II, 391
1) zur Arbeit anspornen, antreiben
Kand., Selg. n. Etn. IV, 98, Naud.: mūs viņi ķuidī kâ suņus A. VIII, 1, 106;
[2) ķuĩdît, reichlich geben:
varēji viņam grūst un ķuidīt, kas tik tev bija Janš. Dzimtene 2 III, 192. - Zur Bed. 2 vgl. li. kuidėti unter kuidêt].
Avots: ME II, 391