ķuļˆķêt [auch PS.], -ẽju, intr., tr., rauchen (verächtl.) [Fest.]: viņš pastāvīgi ķuļķē Blaum. es redzēju, ka Jurene ķuļķēja savu ķuļķi A. XVI, 292.

Avots: ME II, 391

‡ II kuļˆķêt, -ēju Saikava, mühsam, schwerfallig gehen.

Avots: EH I, 708