ķẽrcinât, fakt. zu ķèrkt, zum Kreischen bringen, necken: tautas mani ķērcināja, kâ putniņu nuoķē̦ruši BW. 13753, Smilt., C.

Avots: ME II, 375

ķẽrcinât: "kirren" Lng.; weinen machen Warkl.; "ķircināt" (mit er̃ gesprochen) NB.

Avots: EH I, 700