ķērksis

ķērksis, ķērkslis Karls., ķērslis,

1) der Wasserfall
(in dieser Bed. zu ķḕrkt): upē bij daudz rumbu un ķērkšu Plūd. Braslā un ķērkšļuos bija dzirdama krākšana Apsk.;

2) ķerkslis, ķerksis, ein kratziger Mensch
Naud.;

3) die Hechel
Naud. [Vgl. ķērsis II.]

Avots: ME II, 375