ķērpis
ķērpis,
1) gew. Pl. ķērpji, Flechten (lichenes)
RKr. II, 73. [ķḕrpji C., ķêrpji 2 Ruj.]: vienā ve̦zumā plē̦šuši nuo ce̦lmiem ķērpjus, uotrā mīkstas purva sūnas LP. VII, 775;
[2) ein Unkraut im Flachse
Ruj.] Zu ķērpes.
Avots: ME II, 376
1) gew. Pl. ķērpji, Flechten (lichenes)
RKr. II, 73. [ķḕrpji C., ķêrpji 2 Ruj.]: vienā ve̦zumā plē̦šuši nuo ce̦lmiem ķērpjus, uotrā mīkstas purva sūnas LP. VII, 775;
[2) ein Unkraut im Flachse
Ruj.] Zu ķērpes.
Avots: ME II, 376