ķèvene, ķẽvene Ahs., ķēvens, [ķè̦vē̦ns Smilt., C., ķẽ̦vẽ̦na Rutzau], eine kleine, magere Stute Smilt.: aiz birzes ganījusies pe̦le̦'ka ķēvene LP. V, 274. iegadījies nabagam ar skalu ķēveni caur mežu braukt V, 372. lai dzīvuojuot ķēvens sveiks.

Avots: ME II, 377

ķèvene: meitas mani jādināja uz pe̦lēku ķēvenīti BW. 33369.

Avots: EH I, 701