ķīlis

I ķĩlis,

1) der Keil:
kur ķīli dze̦n, tur ķīlim jālien;

2) etwas Keilförmiges, so
z. B.: cūkas pamana vilkus, sastājas tūliņ ķīļī D.; ķīļa bārzda,

a) der Zickelbart,

b) wer solchen Bart trägt;
sagriež bārzdu ķīlītī BW. 13170; ķīlis ieiet e̦ze̦rā, eine keilförmige Landzunge Grünh.; die Klappe an Beinkleidern, der Hosenlatz: tev ķīlis vaļā Serb., C.; der Schlitz am Frauenrock: viena ruoka azuotē, uotra brunču ķīlītī BW. 12616, 4;

3) ķīlītis, ein einfältiger Tropf
Ruj. n. U. [Nebst estn. kīl und li. kylỹs dass. aus mnd. kîl.]

Avots: ME II, 388


ķīlis

I ķĩlis,

1): aizķīlēju Rīgas vārtus ar uozuola ķīlīšiem BW 2 673;

2): Demin. loc. s. (brunču) ķīlītē BW. 34640.

Avots: EH I, 706


ķīlis

II ķìlis 2 Mar. n. RKr. XV, 122, [infl. n. BB. VIII, 299, Alswig, Lettihn, Wessen], = kuĩlis, der Eber. [Aus der gleichen Quelle wie kuĩlis, nur zu späterer Zeit entlehnt.]

Avots: ME II, 388


ķīlis

II ķìlis 2 : auch Baltinow n. FBR. XI, 138, Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Liepna, Oknist, Sonnaxt, Sussei, Zvirgzdine, (mit ī ) Bērzgale, Sussei, Pas. V, 152 (aus Welonen), VI, 362, Tdz. 48413.

Avots: EH I, 706


ķīlis

III ķīlis, s. ķìla I.

Avots: ME II, 388


ķīlis

III ķīlis: auch Lng.

Avots: EH I, 706


ķīlis

[*IV  ķīlis "?": ķīļa ceļš U., ein schlechter Weg; ķīļa laiks Salis. n. Salisb. n. U., die Zeit, da die Flüsse aufgehen; in Kremon n. U.: schlechtes Wetter. - Vgl. ķîlas 2.]

Avots: ME II, 388


ķīlis

V ķìlis Ramkau "smags cirsis ar gariem zuobiem kuoku tēšanai". Zu ķĩlis I?

Avots: EH I, 706