I ķĩķêt, -ẽju, intr., tr., aufmerksam sehen, lauern: viņš ķīķē vai v,e̦selu dienu vienu pašu lietu Selb. kuo nu tur ķīķē uz tām meitām Selb. viņš izņēmis ve̦lna duotuo aci un pa tuo nu ķīķējis, kas nuotiks LP. VII, 65. Refl. -tiês, sich an-, besehen, lugen, Blicke umherwerfen: ilgi viņa nedabū tâ ķĩķēties Jan. es ķīķējuos iekšā spuožajā ūdenī Dünsb. meita ķīķējas uz puisi. [Aus mnd. kiken "gucken".]

Avots: ME II, 388

II ķĩķêt, -ẽju, tr., ausweiden, reinigen: zivis Grünh., Burth., Salis. Refl. -tiês, sich mit dem Ausweiden beschäftigen: kuo tur nu ķīķējies ap tām de̦sām Serb. [Vgl. ķiķêt.]

Avots: ME II, 388

III ķīķêt, rauchen Spr.

Avots: ME II, 388